Līva ir starojoša, dzīvespriecīga, rosīga un vismīļākā mamma nu jau 3 feiniem puikām. Ar Līvu tikāmies gan, lai uzņemtu punčbildes ar jaunāko dēlu Leonardu, gan īsi pēc Leonarda dzimšanas. Līvas ģimenes stāsts ir ārkārtīgi interesants, jo pirms pāris gadiem abi ar vīru nolēmuši pārcelties no Rīgas uz laukiem Skujenē, kur bija saglabājies ģimenes īpašums. Šobrīd viņiem tur ir ne tikai mājas, bet arī bioloģiskā saimniecība, kuras gaitām var sekot viņu instagram kontā (Pērkoņkalna spēks).
Tieši tāpēc grūtnieču fotosesiju plānojām 2 posmos. Pirmais grūtnieču fotosesijas posms notika Skujenes laukos, kur kopā ar vienu no dēliem gājām pastaigā pa ģimenes laukiem, samīļojām un barojām lopiņus, lecām pa pļavām un vērojām skaisto saulrietu. Savukārt, otro punča fotosesijas posmu plānojām Jana Land fotostudijā Rīgā, kur tapa mākslinieciskas un glamūrīgas grūtnieces bildes. Kad piedzima jaunākais dēls Leonards, tad tikāmies trešo reizi uz jaundzimušo fotosesiju.
Man vienmēr ir ārkārtīgi liels prieks par kuplām ģimenēm un vienlaicīgi arī apbrīns, jo viegli tas noteikti nav. Tomēr skatoties uz Līvu un viņas ģimeni, kur mīlestība virmo gaisā, kur ciemojoties jūties kā mājās, kur bērni priecīgi skraida apkārt, ceru, ka šādu ģimeņu Latvijā būs aizvien vairāk. Vienmēr jūtos pagodināta, kad mani izvēlas par fotogrāfu ģimenes fotosesijai, un pateicīga, kad klienti pēc tam atsūta atsauksmi par fotosesiju ar mani. Šoreiz gribēju padalīties ar Līvas atsauksmi, lai tiem, kas nav šo piedzīvojuši, būtu neliels ieskats, kāda tad ir fotosesija ar Jana Land.
Līva: “Esmu laikam jau tāds mūsdienu klasiskais “telefonbilžu uzņēmējs”. Telefona bildēs pati gandrīz nekad neparādos, labākajā gadījumā tur noķerta kāda mana ķermeņa daļa, lai ir klātesamības moments:) Kājas, vai rokas pirksts. Jo es tiešām sevi neuzskatu par fotogēnisku un bildēs sev nekad neesmu patikusi. Gaidot trešo bērniņu, bija doma, ka gribētos tomēr tādas skaistas bildes atmiņai, īstas punčbildes, par ko vēlāk pasmaidīt. Bet, ņemot vērā pašbildēšanās un “lūdzu nofotogrāfē” pieredzi ar iepriekšējiem diviem punčiem, nu nekas jau smuks tur nesanāca. Sajūta jau ir, skatoties un atceroties, bet, lai teiktu, ka esmu tur skaista, laikam jau nē.
Hmm.. tā nu man īsti fotoalbuma cienīgu bilžu ar sevi apzinātā vecumā laikam nebija. Eh, un nāca atklāsme, ja tā turpināšu, vecumdienās attapšos, ka nav nevienas skaistas bildes, ko bērniem un mazbērniem parādīt, ir iestājies neglābjams vecums un nav nekādu pierādījumu, ka es kādreiz izskatījos savādāk 🙂
Mani burtiskā nozīmē izglāba Jana Land – pozitīvā, gaišā, lieliskā, talantīgā fotogrāfe 🙂 Par to, ka vajadzētu fotosesijā noķert punci un mani, viņa sāka runāt jau brīdī, kad paziņoju jaunumus par trešo bērniņu. Jau tad viņa mani sāka iedrošināt, ka gaidot trešo bērniņu, fotosesija jāieplāno 24.-27. nedēļā. “Kāda nu es modele! Jana! ..“ ilgstoši bija mana sajūta.. Laiks palidoja un še ku reku bildēšanās laiks klāt! Vasara, skrējiens, bērni, karsti, ai.. nu varbūt tomēr nevajag.. nemaz ar tik skaista nejūtos.. satieku Janu un viņa pilnā pārliecībā saka pretējo – “Tu izskaties fantastiski!“ Saka vienu, otro trešo reizi.. hmm.. sāku noticēt, ka laikam jau vajag saņemties un izdarīt, ai, kā nekā sarunāts, .. kā būs, būs!
Fotosesijas diena. Ir karsta vasaras diena, skrējiens, iebrāžos pie Janas ar kaudzi iepriekš saskaņoto, iespējamo kleitu. Esmu beidzot nonākusi Jana Land fotostudijā – skaistajā, gaišajā miera ostā. Ieeju dušā, uzvelku ko vieglu, mani smaidīgas pie citronūdens glāzes un suši sagaida Jana un talantīgā grimma un frizūras meistare Dace. Viss ir. Viss notiek. Lēnām, pļāpājot, smaidot, uzvelkot kleitu pēc kleitas. Fotografēšanās laikā Jana iesaka pozas, skatiena leņķus, uz kuru pusi zodu labāk. Stundas aizpeld labsajūtā, un, jau aizmirsies, ka manikīru uztaisīt nepaspēju. Harmoniski. Ir labi.
Fotogrāfijas? Ieraugu īsi pirms Ziemassvētkiem, brīdī, kad iestājies pamatīgs sagurums. Fotogrāfijas ir skaisti iesaiņotas. Atveru. Īstas. Ārkārtīgi baudāmi kvalitatīvas.
Tiešām? Es pirmo reizi skatoties uz sevi bildēs, redzu sevi! Tādu, kā es sev patīku. Smaids līdz ausīm, līdz sirds kambariem. Prieks. Nu esmu noticējusi Janas teikumiem par visiem 100 punktiem! Visi cilvēki ir skaisti! Mēs katrs esam! Un vislielākais sasniegums un piedzīvojums man ir patikt sev! Tā ir neaptverami forša sajūta, ko iesaku noķert un noturēt katram! Paldies, Tev, mīļā Jana, par tik skaistu dzīves dāvanu :).”
Līva: “Fotosesija ar Haroldu (vidējāis dēls) bija laiska, rotaļīga brišana kopā vasaras saulrieta pļavās ar retro pītā grozā paslēptām kukurūzas nūjiņām, enerģijai un priekam:) Ja bērniņam, kurš tikko pūcīgs pamodies no pusdienas laika miega pateiktu, ka “tagad tev jāsmaida, iesim fotografēties..” Jūs ko? Gar zemi un megaherci aiziet!
Sajūtas? “…mēs taču ejam foršā ekskursijā kopā ar smaidīgo Janu, kura skraida apkārt ar fotoaparātu..un viņai arī garšo kukurūzas nūjiņas un skriet, kurš pirmais ..” bija mana dēla, četrgadnieka, sajūta fotografēšanās pēcpusdienā ” 🙂 Bildes? Fantastiskas! Tā vasaras pievakara gaisma! Un spēja noķert īstumu, prieku, gaismu.. realitāti, pasaku.. Jana Tu proti! Paldies :)”
Ja arī tu vēlies ģimenes fotosesiju, bet nevari izlemt, vai vēlies skaistas un glamūrīgas bildes vai rotaļīgu pastaigu dabā, dod man ziņu un realizēsim abas ieceres! 🙂