Eva ir ārkārtīgi talantīga grafiskā dizainere, māksliniece no mazā kāju pirkstiņa līdz pat matu galiņiem, šokolādes, kafijas un gardu kūku cienītāja, apburoša sieviete un vismīļākā 2 bērnu mamma un sieva. Fotografēt māksliniekus vai citus fotogrāfus man ir gan pagodinoši, gan arī reizē satraucoši. Mēs tikāmies pie manis studijā, kopā dzērām tēju un uzēdām arī pa kādai kūkai, izrevidējām Jana Land fotosesiju skapi, uzmērījām visu, kas gāja pie sirds un iemūžinājām Evu skaistos portretos. Paldies Evai par to, ka piekrita nelielai intervijai par fotosesijas pieredzi ar Jana Land, ar kuru šodien vēlos padalīties ar tevi.
Jana Land: “Vai tev ir bijusi profesionāla fotosesija (pirms fotosesijas ar Jana Land)? Kāda bija šī pieredze?”
Eva: “Mana iepriekšējā profesionālā fotosesija bija kāzās pirms 6 gadiem. Fotogrāfe mūs fotografēja baznīcā un pēc tam pie jūras un labības laukā. Pieredze bija patīkama, un arī fotogrāfijas mums pēc tam patika, jo tās bija dabiskas un nepiespiestas. Fotogrāfe īpaši neko nekoriģēja, ko un kā mums darīt. Tieši tādas fotogrāfijas kāzās vēlējāmies, ar rezultātu bijām apmierināti. Īpaši patika tas, ka mums nemanot, fotogrāfe bija nofotografējusi arī katru viesi atsevišķi, par ko ļoti priecājāmies gan mēs, gan viesi.”
Jana Land: “Pirms fotosesijas ar Jana Land, kāds bija tavs priekšstats, kā norit fotosesija?”
Eva: “Pirms kāzu fotosesijas bijām pusgadu iepriekš bijuši pie citas fotogrāfes studijā, kur pieredze bija pavisam cita – gaisotne likās neveikla un jutos ne visai ērti un dabiski . Bērns tobrīd nevēlējās fotogrāfēties neparko – tas bija diezgan liels izaicinājums fotogrāfei. Fotogrāfe pati nelikās īpaši droša, ko un kā mums pozēt, tāpēc arī pati nejutos diezko ērti. Taču dažas no bildēm bija “tīri tā neko”, bet otrreiz jau uzreiz zināju, ka šādu fotosesiju negribētu. Lai arī meitene bija profesionāla (iepriekš iepazināmies ar portfolio internetā) un jauka, bet mums vienkārši nesapasēja. Gan mēs kā ne visai fotografēties mīloši klienti, gan viņa kā fotogrāfe nelikās droša un pārliecināta. Priekšstats par salona bildēm radās, ka tās ir stīvas, ne visai dabiskas. Tāpēc kāzu bildes vēlējāmies pilnīgi pretēji – dabā un nepiespiesti.”
Jana Land: “Vai bija kas tāds, par ko satraucies pirms fotosesijas? Kā tas mainījās uz fotosesijas beigām?”
Eva: “Pirmajā fotosesijā satraucos vairāk par to, kā bērns reaģēs, jo tā bija pirmā kopīgā fotosesija. Arī par to, ko no apģērba piemeklēt mums visiem un vai tas derēs tieši fotosesijai, jo man nebija nekādas iepriekšējas pieredzes, kas labi izskatīsies fotogrāfijā un ko labāk nevilkt. Fotosesijas rītā sajūtas bija dīvainas, ka kaut kas ne visai zināms gaidāms, līdz ar to satraukums no nezināmā :). Un tā kā esam diezgan introverti – atvērties un justies brīvi svešu cilvēku priekšā nenākas nemaz tik viegli. Satraukums bija, ka jutīšos neveikla un tizla un ka arī ģimenei varētu galu galā tas manis izdomātais pasākums ne visai patikt. Fotosesijas laikā bija tāds neveiklums un mulsums. Tāpēc arī jau uzreiz zināju, ka vairāk tieši tur fotogrāfēšanos atkārtot negribētu.
Kāzu fotosesijā, šķiet, nesatraucos nemaz. Fotogrāfe bija teju nemanāma 🙂 un pārsvarā mūs iemūžināja kā reportāžā. Tāda bija mūsu vēlme un viņa to arī respektēja. Uzreiz arī iepatikās pati fotogrāfe. Turklāt atrada arī pieeju mūsu toreiz tik ļoti fotogrāfēties negribošajam 4gadniekam. Viņa pamatā darbojās tieši kāzu iemūžināšanā, kas bija pamanāms, jo pati jutās droši un pārliecinoši, kas mūs pilnībā nomierināja.
Pirms fotosesijas pie Jana Land, kas bija individuāla t.i. bez ģimenes un bērniem, satraukums bija pavisam nedaudz, ka nezināšu kā jāpozē un ko kameras priekšā darīt, turklāt fotogrāfēs mani vienu – visa uzmanība man, kas mani arī parasti satrauc, jo nemīlu būt uzmanības centrā:). Taču tas satraukums laikam pazuda jau pirms ierados pie Janas, jo mierīgā un draudzīgā atmosfēra, kas ir pie Janas, izslēdz jebkādus satraukumus. Arī par apģērbu, jo Janai ir vesela kolekcija, no kā varēju izvēlēties un piemeklēt. Tas arī radīja īpašu sajūtu un pievienoto vērtību, līdzīgi kā maģiskais sievišķīgais prieciņš nopērkot jaunu kleitu. Šeit varēju izmēģināt vairākas kleitas un pat aizrāvos. Ātri sapratu arī, ka man nekas nav pašai jāizdomā, kur rokas likt, ko darīt, jo Jana to ļoti profesionāli vada. Atliek tikai baudīt procesu. Esmu vienmēr apbrīnojusi un iedvesmojusies no cilvēkiem, kas ar aizrautību dara savu darbu. Cilvēkiem, par kuriem saka, ka ir savā īstajā vietā. Tieši to varu teikt par Janu. Viņa savu darbu dara ar lielu aizrautību, mīlestību un tas kaut kādā veidā pavilka mani līdzi. Šī diena bija kopumā ļoti pozitīvi uzlādējoša vēl ilgam laikam. Vēlāk saņemot gatavās fotogrāfijas pakavējos šajā pozitīvajā dienā un sajūtās. “
Jana Land: “Vai tavs priekšstats par portretu fotosesiju ir mainījies? Ja, jā, kas tieši?”
Eva: “Mans priekšstats par portretu fotosesiju patiesībā tikai radās sadarbojoties ar Jana Land. Jo līdz man bija tā brīnišķīgā iespēja – izdzīvot fotosesiju pie fotogrāfes Janas, es uzskatīju, ka fotogrāfijas, kas radītas studijā man nepatīk, ka tas man liek justies neērti, mulsinoši, ka kaut kas tāds man nemaz nav vajadzīgs. Turklāt man savu fotogrāfiju, kur esmu es pati, bez bērniem vai ģimenes, nebija vispār vairāku gadu garumā. Man diezko nepatika kā es izskatos bildēs, turklāt nekad nebija piemērots brīdis fotogrāfijai :). Es vienmēr izvēlējos fotogrāfēt citus. Līdz secināju, ka man savu bilžu nav vispār. Ja nebūtu brīnumainā kārtā nokļuvusi Janas fotostudijā, droši vien joprojām slēptos objektīva otrā pusē iemūžinot savus mīļos, līdz pēc vēl vairākiem gadiem secinātu, ka man nav savu bilžu, ko paskatīt, vai parādīt, piemēram, mazbērniem. Fotosesija pie Janas ir kas maģisks. Tas ir kā SPA retrīts. Nekad nebiju domājusi, ka es varētu gribēt individuālu fotosesiju. Taču tieši Janas studijā, apjautu, cik tas sievietei ir vērtīgi – iepriecināt sevi, nedomāt tajā brīdī par ikdienu, par bērniem un apjaust, ka esi ne tikai mamma, sieva, bet arī sieviete, kurai arī nepieciešami savi sievišķīgie prieciņi. Un jebkura no mums ir to pelnījusi. Sadarbība ar Janu ir nepiespiestā un draudzīgā atmosfērā. Tāpēc es saku, ka fotosesiju izdzīvoju, jo tas bija kā piedzīvojums, nevis process, lai tikai tiktu beidzot pie profesionālām fotogrāfijām. Mēs kopā iedzērām tēju, parrunājām apģērbu, make-up, man nevienu brīdi nebija jādomā, kā jāpozē, kas man jādara. Jana visu procesu tik profesionāli vadīja, ka jutos ļoti ērti un komfortabli. Visa diena bija kā tādi sievišķības svētki, ko beidzot biju atļāvusies sev bez jebkādiem pārmetumiem. “
Jana Land: “Kādas sajūtas tevi pārņēma, kad ieraudzīji sevi bildēs? Vai tavs priekšstats par sevi fotogrāfijās ir pamainījies?”
Eva: “Mans priekšstats ir pamainījies pilnībā. Kad ieraudzīju Janas bildes, nodomāju, vai tā tiešām esmu es?! 🙂 Man taču savas bildes nepatika, bet šīs man ļoti patīk. Dažās, šķiet, sevi neatpazīstu,un tas ir interesanti. Ieraudzīt sevi pavisam no cita skatu punkta. Janu tagad saucu par Fotofeju. 🙂 Viņa patiesi prot uzburt ko maģisku. Esmu priecīga un pateicīga, ka šāds piedzīvojums man ir bijis. Tas mani ir arī atbrīvojis no kompleksa fotogrāfēties, un pavēris pavisam citu skatu, kas attiecas uz sievišķību un sevis lutināšanu. Rezultātā vēl iegūstot brīnišķīgas profesionālas un augstas kvalitātes fotogrāfijas.”
Jana Land: “Kāds būtu tavs ieteikums citām sievietēm saistībā ar portretu fotosesijām?”
Eva: “Citām ieteiktu palutināt sevi ar šādiem sievišķības svētkiem. Tas patiesi ir to vērts! Ikdienas steigā var likties, ka tas nav tik svarīgi vai nepieciešami, bet patiesībā, tas ir ļoti vajadzīgs ikvienai sievietei – veltīt laiku sev un iepriecināt sevi, lai pozitīvi uzlādētos un pēc tam būtu ko dot arī citiem.”
Paldies Evai par dalīšanos ar pieredzi! Esmu droša, ka šāda sieviešu portretu fotosesijas pieredze noderēs jebkurai un, ka vismaz vienreiz mūžā tas ir jāpiedzīvo katrai no mums. Lai top, dārgās dāmas!
Ja arī tev līdz šim ir šķitis, ka individuālā fotosesija studijā ir kaut kas stīvs un nepatīkams, bet pēc šīs intervijas tevī tomēr radās šaubas par to, droši dod man ziņu. Es tev palīdzēšu ieraudzīt studijas portretus pavisam citā gaismā! Tiekamies! 🙂